Stacijā, gaidot vilcienu, nevarēja vien beigt brīnities par cilvēku daudzumu un visu to miksli, kas apkārt notiek ;) Sēž ubagi pa grupiņām, sēž ģimenes ar daudziem bēbjiem uz rokām, garām pa visām pusēm drasē ielu tirgoņi, piedāvājot iegādāt visādus krāmus vai samiksēt turpat kādus graudu salātus, staigā policists un uzmana kārtību + tūristus (patīkami J), un šurpu turpu drasē nesēji, kas nes uz galvām vai stumj uz kādiem riteņiem milzīgas pakas... Vienvārdsakot – kokteilis!
Kad esam beidzot vilcienā, iekārtojamies iepriekš rezervētā 1.klases kajītē – esam tajā divatā un ir riktīgi labi J Un kas par servisu!!! Mums atnes ziediņus, dod ūdeņus, baro ik pa pāris stundām, nes segas un spilvenus... Viss notiek un esam sajūsmā J
Protams ir arī lietas, pie kurām pierast grūti, piemēram, šausmīgo WC līmeni, kas mūsu pusē nebūtu pieļaujams pat Centrālajā stacijā vai kādā ielas WC.
Jāatzīmē, ka indieši visu kavē, pat vilciens mūsu gadījumā Kolkatā pienāk 2 stundas vēlāk. Ir bijuši gadījumi, kad tas pienāk galamērķī arī 8 stundas vēlāk, tas laikam normāli.
Bet tas viss liekas sīkums salīdzinājumā ar to, kā šo braucienu 17 stundas pavada zemākas klases pasažieri, saspiedušies viens pie otra un labi, ja dabū koka krēsla vietiņu...
Kopumā jau jāsaka, ka šāds ātrvilciena pārbrauciens ir viens no labākajiem veidiem kā Indiju apskatīt – ir pietiekami komfortabli un pa logu vai atvērtajām durvīm var redzēt indiešu lauku dzīvi, darbus un nedarbus... ;)
Hmm :) Aristokrāti - pirmās klases biļetes! Laikam jau tās cenas un komforta līmenis ir tā vērts. Izklausās labi! :) Un Jurčiks tai bildē tāds sapņains izskatās :D
ReplyDelete