Pīp-pīpppp jeb Indijas neticamā satiksme

Tas, kas notiek uz ielām ir haoss iekš haosa! Bet pārsteidzošākais, ka arī tajā visā bardakā valda kaut kāda tikai viņiem vien zināma un izprotama kārtība... Avāriju un cietušo vienkārši nav, paldies Dievam protams J

Ņemsim par piemēru lielo maģistrāli – uz tās ir skaidri un gaiši uzzīmētas piecas braukšanas joslas. It kā nav sarežģīti, bet braukšana notiek vismaz deviņās. Bez tam visam pa vidu vēl spraucas motrolleri, ik pa brīdim kādi vietējie mēģina šķērsot ceļu un vietām gar malām vēl kāds tigonis velk savu tačku vai staigā govs...

Pilsētas centrā satiksme ir tikpat traka, lai gan policisti vietām to mēģina regulēt ;) Reizēm arī kāds tomēr ievēro luksoforu un tas jau liekas daudz! Būtībā ielu šķērsojam tikai barā ar vietējiem, tā drošāk. Un noteikti ir jāpaceļ roka pret braucošo, lai tevi vispār ņem vērā.

Būtībā sabiedriskais transports Indijā ir ļoti lēts. Ikdienā visvairāk sanāk pārvietoties ar metro un rikšu, kas mums par katru braucienu vienā virzienā izmaksā attiecīgi 4 + 4 rūpijas, t.i., kopā 0,10 Ls. Jauki, ne?

Metro ir ērts un ļoti ātrs, vienīgi nepatīkams, kad darba dienu vakaros cilvēku masas dodas mājup un tad ir vāks – reizēm pūlis vienkārši „ienes” tevi iekš metro, bet reizēm tajā nav iespējams vispār iekāpt ;) Vēl arī katrā vagonā ir jāievēro sieviešu un vīriešu puses. Sākumā likās, kā tad mēs ar Jurčiku tagad dalīsimies, pazudīsim vēl. Tādēļ metro stāvējām kopā un viss bija ok. Bet, kad jārbauc vienai, tad gan tomēr patīkamāk atrasties sieviešu pusē, jo vīriešu pusē blondu eiropieti vienkārši apēd ar skatieniem vien ;)

Rikšām arī nav ne vainas, ir tikai jāpierod. Jo vairāk tajā cilvēku salien, jo lētāks sanāk brauciens. Un rikšā ir stingri jāturas, lai straujākos manevros neizlidotu laukā ;)

Autobuss gan diemžēl mūsu favorītu listē nav iekļuvis, jo ir samērā lēns, dikti grab un kratās, kā arī nav īpaši tīrs. Bez tam ir grūti pierast, ka visbiežāk iekāpšana tajā notiek tam vēl braucot, t.i., tajā ir vienkārši jāielec un kāpjot ārā – jāizlec vēl no braucoša. Jāatzīmē gan, ka priekš mums tas pat atstājās, tas patīkami J

Vēl pastāv tāda opcija kā taksis, kas arī nav dikti dārgs. Ar taksi tiešām ir ērti, bet tā tarifu rēķināšana ir kārtējā indiešu stilā – skaitītājā uzrādītā summa ir jāpareizina ar divi, jāpieskaita vēl kaut kas un iegūstam maksājamo summu... nu tā kaut kā. Labi, ka viņi neliek divreiz dalīt un reizināt ;)