Tīģeris sauc

Lai atvilktu elpu no Kolkatas lielpilsētas dzīves, nolēmām doties ciemos pie tīģeriem un citiem savvaļas zvēriem, un pabaudīt Indijas džungļus.... Vairāk jau tas skaitījās kā Indijas brīvdabas rezervāts un sauc to par Sunderbans. Tā teritorija ir milzīga (laimīgie zvēri) un iebraukt tādā rezervātā var tikai ar kuģīti pa upju un deltu vijumiem. Lai vai kā tūrists rezervātu var pabaudīt tikai daļēji, jo staigāšana pa to arī ir ļoti ierobežota un dziļāk par pusi neviens arī neved ;) Sunderbanos savvaļā dzīvo tīģeri, krokodili, mērkaķi, stirnveidīgie, visneiedomājākamie putni, čūskas un citi rāpuļi... Arī pati daba - koki, krūmi un visādi augi - tur jau ir ieguvuši aizsargājamo statusu.

Mūsu ceļojums sākās agrā sestdienas rītā ar autobusu no Kolkatas līdz ciematam, kas ir pēdējā cilvēku apzdzīvotā vieta pie savvaļas. Ar autobusu brauciens bija paredzēts 2,5 stundas, bet nez kapēc busiņš uztaisīja konkrētu līkumu un brauciens ieilga līdz 4 stundām. Pusceļā braucām cauri kādam mazam ciematam, kur vietējie saniknojās par traucējumu un pieprasīja šoferim samaksāt par caurbraukšanu. Šoferis protams atteicās un nemaz nevēra šiem durvis vaļā, par ko vietējie autobusam pārdūra riepu...?! Tā nu dažus km aiz ciemata stāvējām maza ceļa malā un riktējām busam jaunu riepu virsū. Labi, ka tika pārdurta tikai 1 riepa, jo 2 rezerves riepas parasti līdzi nenēsājas... ;)

Interesanti, ka indiešu zemkopībā viņi uz laukiem ierīko tādas kantainas ūdens tilpnes, kurās tad notiek visa darbība - vienā tiek audzētas zivis, otrā vākti māli, trešā tiek izmantota par rīsu audzēšanas vietu, ceturtajā bērni papeldās... :)

Un tātad, turpinot braucienu - kad nu beidzot tiekam līdz civilāzijas beigu punktam, kāpjam iekšā kuģītī un dodamies iekšā Sunderbanos. Līdzi mums abiem ir 1 mugursoma, ko Jurčikam neļauj pašam nest uz kuģīti - serviss, lūk! - nesējs nesīšot visas tūristu somas. Tad nu tāds maziņš, smalkiņš indietis, kas tikai atkārto: "Sir, sir", krauj sev plecos vairākas mugursomas, sakrauj kaudzi ar somām arī uz galvas, pasit vēl pa divām katrā padusē un tusnī uz kuģīša pusi... nu mazliet komiski tas viss ;)

Būtībā grūti ir vārdos aprakstīt, cik burvīga ir tāda neskarta daba, ūdeņi un svaigais gaiss pēc Kolkatas ikdienas! Ik pa laikam kuģītis piestāj pie skatu torņiem, lai pavērotu Sunderbanus ar cerību ieraudzīt kādu īsto tīģeri :) Redzējām arī krokodilu un nākamajā dienā svaigas tīģera pēdas - viņi tur tiešām ir! Un vēl tie daudzie mērkaķi visapkārt, kam tik ļoti patīk un interesē cilvēki - ar vienu no viņiem arī dabūju pacīkstēties par somu, jo šim redz tā tik ļoti iepatikās un sagribējas man to atņemt. Soma palika pie manis, juhū :)

Nakšņojām Sunderbana vidū - kempingā, kas bija vienkārši fantastiska vieta. Pirms brauciena mums tika paziņots, ka gulēsim teltī un loģiski, ka gribējām ņemt līdzi guļammaisus. Bet mums saka - nevajag, tur būs gultas... Ko, gultas teltī?! Bet arī tas Indijā ir iespējams... kempinga teltis šiem izrādās ir kā mazas kotedžas, kam sienu vietā ir biezs, dekoratīvs audums. Būtībā tās izskatījās kā mazas, fifīgas mājiņas un iekšā pat ar visām ērtībām, kā dušu un WC!

Interesanti, ka kempingā bija izveidota neliela, unikāla bibliotēka par un ap dzīvi Sunderbanos un tīģeriem. Šie lielie, mežonīgie kaķi Indijā sāk izmirt, jo malumednieki uzdarbojas nežēlīgi... Melnajā tirgū viena tīģerāda maksājot ap 200 000 USD. Sunderbanos vien ir palikuši tikai kādi 300 tīģeri un reizēm pat viņi paši sev izvēlas neapskaužamu likteni, piemēram, reiz rezervāta uzraugi atraduši beigtu tīģeri un nekas neliecināja par iemesliem, kapēc tas miris. Tikai veicot sekciju, tīģera vēderā tika atrasta kobra... viņš to bija apēdis! Kempingā arī salasījāmies un saklausījāmies no vietējiem vairākus brīnumstāstus par to, kā cilvēki ir izglābušies no tīģeru uzbrukumiem...

Kempingā laikam pirmo reizi visas Indijā būšanas laikā no sirds pa visiem 100% izbaudījām indiešu ēdienu - ņam, ņam. Varbūt svagais gaiss apetīti tā uzlaboja? ;) Un vakarā pe ugunskura baudījām tuvējā ciemata vietējo iedzīvotāju tradicionālās dejas, skaisti :) Lieki būtu teikt, ka nemaz negribējās braukt prom....