Tici vai nē...

... jeb vairāk jau par indiešu dīvainībām ;) Nav vienas taisnības vai vienīgās pareizās rīcības, bet nu reizēm liekas, ka cilvēki vienā zemeslodes pusē ir pilnīgi savādāki nekā otrā ;)

No ofisa ikdienas:

* Ja biznesā ir noticis kāds pārpratums, tad vainīgā puse to nosauc par "human error" - gluži kā datoriem :) Savukārt, ja ir radusies kļūda kādā izprintētā dokumentā, tad nepareizo burtu/ciparu mēģina ar nagu izskrāpēt no papīra laukā, nevis izlabot datorā un no jauna izprintēt. Varbūt šādu papīra taupīšanas metodi arī mums vajadzētu pamācīties?

* Katru dienu darbā kāds kolēģis iztrūkst... Kur viņš ir? Svin kādu kārtējo svinamo dienu, ja ir attiecīgajā ticībā! Kaut kādi svētki te ir gandrīz katru dienu :) Pārējiem gan jānāk uz darbu...

* Kad indietis ofisā nošķaudas, viņš... atvainojas klātesošajiem! "Uz veselību" neviens nesaka...

* Priekšnieks... nu tā... 60% darba laika viņš pavada rājoties pa telefonu (varbūt tā vienkārši tāda emocionālāka valoda un stils), 20% rājoties sanāksmēs, 10% skraidot apkārt un vēl 10% lasot informāciju savu padoto darbinieku datoros un pētot viņu atvilkņu saturus... Eh?

* Biznesa sarunas ar klientiem pa telefonu notiek pat iekš WC?! Diez, vai tad, kad runātājs norauj tualetē ūdeni, arī klients klausules otrā pusē dara to pašu? ;)

* Tieši 2 reizes dienā ofisā tiek gatavots čajs - maza, ņipra tējiņa ar krietnu cukura un piena/piena pulvera devu. Bet... gatavots tas tiek vismaz kādas 30 minūtes, jo čajs ir jāpasniedz visiem pilnīgi vienlaicīgi! Laikam labais stils tā prasa :) Un čaju gatavojot, tiek darīta tikai 1 lieta, nevis vairākas paralēli, t.i., no sākuma uzvāra ūdeni, tad sagatavo krūzītes un tā saturu, tad aplej, samaisa un pasniedz. Kad pamēģināju tādus čajus uztasīt, tad visi brīnījās - kur tik ātri?! Atklāju viņiem "lielo brīnumu", ka var darīt vairākas lietas paralēli - kamēr vārās ūdens, sagatavo krūzītes ar pildījumu, un kamēr čajs tiek apliets un samaisīts, daļa krūzīšu jau tiek pasniegtas :)

* Ja likās, ka Latvijā valda liela birokrātija, tad tas ir nieks, salīdzinot ar šejienes birokrātijas paraugu - bez super daudzām papīru kopijām un parakstiem, nekas nenotiks. Vēl te arī valda 4 N sindroms, t.i., nekad-neviens-neko-nezin, bet tikai sūta pie kāda cita 4 N cilvēka, kārtot jautājumu. Vienkārši nebeidzams aplis :)

* Vizītkartēs bieži pie adreses ir pierakstīts arī kāds zīmīgs blakusobjekts (kaut vai liels, sarkans stabs), jo savādāk Kolkatā, kurā nav ielu nosaukumi un kur nu vēl māju numuri, ir nereāli atrast konkrēto biroju.

* Arī te ofisā tik ļoti topā ir spēle "Ferma"... no tās neizmukt pat citā pasaules malā ;)

No sadzīves:

* Ko darīt, ja vajag pārlauzt uz pusēm nelielu dēlīti vai koka līsti? Hops pret celi un gatavs :) Bet te indieši laikam ir tā pamatīgi uztrennējuši savas galvas, nesot visādus smagumus uz tām, ka tādu dēlīti arī ņem un sit pret galvu, kamēr ir uz pusēm...

* Metro... it kā ļoti loģiski ir, ja no sākuma cilvēki izkāpj no metro un tad tikai pārējie kāpj iekšā. Bet te nē - kāpšana ārā un iekšā notiek reizē! Ja nepaspēji izkāpt pat ar elkoņu bakstīšanas paņēmieniem, tad pats vainīgs ;)

Būtībā darba dienas sākumā un beigās cilvēku metro ir neiedomājami daudz - tā, ka pat vairāki metro jālaiž garām, jo iekāpt nav iespējams. Dažiem indiešiem gan tas sanāk ļoti labi, bet tad palikušajiem uz perona ir ko pasmieties, jo saspiestās "konservbundžu" sejas caur metro logiem ir neaprakstāmas ;)

* Vēlreiz metro... pirms iekāpšanas, ir jāiziet cauri skanerim un jāpiereģistrē sava biļete biļešu mašīnā. Lai gan process ir ātrs, cilvēku tomēr ir daudz un veidojas rindas. Tikai interesanti, ka bara instinkts te ņem virsroku - pasažieri stājas garākajās rindās un tad spiežas, bet blakus atrodas pilnīgi brīva biļešu mašīna. Vai to tikai eiropieši pamana?!

"Govs kājas" zeķītes

* Te ir ļoti populāras zeķītes, kas atdala lielo kājas pirkstu no pārējiem (atgādina dūraini un nedaudz arī govs kājas izskatu). Kāpēc tādas zeķes? Tādēļ, ka staigājot iešļūcenēs, kas atdala kāju pirkstus, indiešu ziemā bez zeķēm paliek par aukstu... Tikai rodas jautājums - kāpēc vienkārši nevar uzvilkt slēgtos apavus?! Pavisam dīvaini paliek, kad nākas redzēt meitenes izejamās kurpītēs un ar šādām zeķēm kājās...

* Par modi runājot - dāmas Eiropā valkā tumšākas zeķubikses, savukārt te Indijā topā ir gaišās... Tieši tik, cik smieklīgi tas izskatās ar eiropieša acīm, tieši tik arī laikam tas izskatītos ar indietes acīm Eiropā ;)

* Ūdens slēgtajās pudelēs ir pieliets burtiski ar kaudzīti, pilns līdz pašai maliņai. Tādēļ, skrūvējot ūdens pudeli vaļā, vienmēr sanāk aplieties...

* Fakts, ka lielākajā daļā indiešu labierīcību tualetes papīra nav kā tāda - ir tikai ūdens šļauka un mazs ķobītis blakus... hmmm. To te sauc par "indian style" (latviski - indiešu stils). Tādēļ svarīgi atcerēties, ka ēst var tikai ar labo roku, jo kreisā roka attiecīgi domāta kam citam... Nemaz jau nerunājot par indiešu vīriešu slaveno dabisko vajadzību nokārtošanu turpat ielas malā...

* Starppilsētu vilciena biļetes tūristiem speciālā ārzemnieku birojā ir pieejamas pat 1 dienu vai dažas stundas pirms vilciena attiešanas, savukārt indiešiem tās ir jāiepērk kādu mēnesi iepriekš...

* Indijā ir tādi amati kā "roku slaukāmā papīra padevējs" vai "lifta pogas nospiedējs" :) Ceru, ka hindu valodā šie amati ir formulēti kaut kā graciozāk :)

* Labākais joks no Draugiem.lv: indiešu dejas iemācīties nav grūti - ar vienu roku skrūvē spuldzīti, ar otru glaudi suni :P