Wednesday, February 9, 2011

Indiešu viesmīlība

Nedēļas nogalē mums apkārt valdīja baigais pasākums - pat caur aiztaisītiem logiem un balkona durvīm 10. stāvā varēja dzirdēt laukā notiekam kārtīgu ļembastu. Izrādījās, ka vietējiem norisinājās ikgadējie rajona svētki un turpat aiz pagalma mūra bija uzcelta liela bambusa telts, kur vietējie mūziķi koncertēja 3 dienas no vietas.
Tā nu svētdienas vakarā vairs neizturējām un nolēmām - ja nevar mājās pagulēt, tad jāiet skatīties, kas tur notiek. Aizgājām... cilvēku dikti daudz un uz ielas izvietoti lielie ekrāni, kas rāda, kas notiek teltī. Nostājāmies pašā aizmugurē, lai nedaudz paskatītos koncertu, bet tad pie mums pienāca viens no organizatoriem un aicināja nākt tuvāk, kur var piesēst. Nu labi, tā pat ērtāk :) un devāmies viņam līdzi, bet tad nāca pārsteigums...
Viņš mūs veda cauri visai zālei, mūziķi uz skatuves apklusa, ieslēdzās gaismas, kamera un prožektori tika pavērsti uz mums, publika piecēlās kājas, aplaudējot un svilpjot... Koncerts atsākās, kad mūs apsēdināja pirmajās rindās pie skatuves un sacienāja ar indiešu kafiju... Savukārt organizatori visu atlikušo laiku stāvēja blakus un uzraudzīja, cik plašs smaids redzams mūsu sejās :) Bet bērni "spietoja" visapkārt, nāca iepazīties, ņēma autogrāfus un mums vienkārši superīgi uzdejoja... mazliet vēlāk arī mums bija jāpadejo ar viņiem :)
Ko lai saka... ak dievs!!! Tā indiešu emocionalitāte un viesmīlība dažreiz ir vienkārši neaprakstāma... Vai kaut ko tādu vispār var iedomāties notiekam mājās, ja situācija būtu otrādāka? Piemēram, ja uz kādu koncertu būtu ieradušies daži melnie, tad mūsu tautieši uz viņiem pablenztu, parādītu ar pirkstiem, liekot justies vēl neērtāk un tas arī viss... Bet te mūs uzņem kā slavenības līdz tādai sajūtai, ka pilnīgi nērti paliek ;) Ir baiga sajūta, tā žilbinoši mīļi tas viss...

No comments:

Post a Comment