Monday, January 17, 2011

Mandarmoni

Pagājušajā nēdēļā neliels aukstumiņš bija atnācis arī līdz Indijai... no rītiem temperatūra laukā bija +9 un, ņemot vērā, ka mūsu dzīvoklītim viesistabā logi ir visnotaļ stilīgi, t.i., bez stikliem, tad no rītiem gribējās siltas zeķes un kārtīgu džemperi ;) Deli iespējams bija par dažiem grādiem vēl vēsaks, jo tur tika aizslēgtas skolas un valdība lika kurināt uz ielām ugunskurus, kur nabagajiem sildīties... Pie mums kaut kas tāds notiktos pie -30?!
Tad nu mēs, atmiņās par iepriekšējiem pludmales priekiem, nolēmām doties uz vienu no skaistākajām WestBengal reģiona pludmalēm - Mandarmoni. Braucienu mums uzņēmas uzorganizēt viens kolēģis un tiešām lietas notiek savādāk, kad vietējais draugs stāv blakus ;) Mandarmoni palikām jaukā kempinga tipa viesnīcā, kuras īpašnieks mūs uzņēma super laipni un vēl izrādīja otru savu īpašumu. Būtībā Mandarmoni nekā cita nav, izņemot šādas viesnīcas, nelielus dzungļus un vietējo mājiņas tajos, un arī plašas pludmales ;)
Uz vietas esot baudījām īstus vietējos ēdienus. Jātzīstas gan, ka vēl arvien, ēdot indiešu ēdienus, pieprasām kaut kādus "ēdamos ieročus", lai ēdienu nav jāēd ar rokām... to vēl neesam ne iemācījušies, ne pieraduši pie tā ;) Interesanti arī, ka vakariņas viņiem tiek pasniegtas tik ļoti vēlu, ka miegs uz to laiku jau ir stiprāks un tādēļ mums nācas maksimāli pieklājīgi atteikties no tām... Atteikums gan īsti netika pieņemts un vakariņas mums tika iepakoties līdzi uz numuriņu, trakums ;)

Super jauks pārsteigums bija vakars ar vietējiem pie ugunskura - bija gardas uzkodas, pavāra uzstāšanās, attēlojot vilcienu un pēc tam arī garīgi slimu cilvēku (šo moderno mākslu īsti nesapratu...) un viesnīcas reģistratora dziedāšana - viņam nu gan bija fantastiska balss un grūti saprast, kapēc viņš nestāv uz kādas indiešu koncertu skatuves! Arī daži no pārējiem vietējiem reizēm pievienojās diesmām un atliek vien cerēt - ja mēs Indijā nodzīvotu vēl ilgāku laiku, tad varētu kādu piedziedājumu pavilkt līdzi ;)
Lielākais brauciena pārsteigums - pludmales maģistrāle... Liekas nereāli, bet plašajā pludmalē, kur jaunieši spēlē bumbu, skraida bērni un būtībā ir daudz cilvēku, braukā visi iespējamie braucamrīki - džipi, motocikli, velosipēdi, autorikšas, traktori....?!?! Jurčikam viens mocīts pat sabrauca bambusa čības, bāc ;) It kā šāda braukāšana pa pludmali esot aizliegta, bet kā vietējie saka - nothing is impossible in India (nekas nav neiespējams Indijā). Otrajā dienā arī mūsu šoferis pierunāja mūs uz šo skaisto pārkapumu - braucām pa pludmali 5 km līdz deltas vietai, ik pa laikam izbraucot arī cauri ūdenim. Prieks pārņēma gluži kā lielu suni, kad tas brauc auto... parādījās neaprakstāma vēlme izbāzt galvu pa logu un ar mēli ķert vēju :)
Īsāk sakot - lielisks brauciens, kas protams neiztika arī bez starpgadījuma noslegumā... atpakaļceļā uz galvenās šosejas iekļuvām sastrēgumā. Propka kā propka ar savu Indijas bardaku līdz brīdm, kad mums atnāca ziņa par satrēguma iemeslu - izrādās, ka šoseja iet cauri nelielam ciematam un kāds taksis braucot bija notriecis vietējo mopēdistu... vietējie to ņēma ļaunā un uz šosejas sākas masveida kautiņi, par sodu taksistam izdemolējot arī viņa auto un nobloķējot visu šoseju, lai neviens te vairs nebrauc un netraucē... Vāks, jo pat ātrā palīdzība netika līdz cietušajam mopēdistam... Un kad beidzot pēc stundas tika, visa cietušā famīlija un draugi sasēdās medicīnas mašīnā cik nu vien lien un devās uz slimnīcu. Arī šoseja tad drīz atbrīvojās un mājupceļš varēja turpināties :)

1 comment:

  1. Fantastiski interesants blogs, lasu ar sajūsmu, bet ko tad Ķuzīši tā īsti dara Indijā? Un vai tur ir tik vienkārši tikt pie interneta, lai padalītos savos piedzīvojumos?

    ReplyDelete