Pagājušajā nēdēļā neliels aukstumiņš bija atnācis arī līdz Indijai... no rītiem temperatūra laukā bija +9 un, ņemot vērā, ka mūsu dzīvoklītim viesistabā logi ir visnotaļ stilīgi, t.i., bez stikliem, tad no rītiem gribējās siltas zeķes un kārtīgu džemperi ;) Deli iespējams bija par dažiem grādiem vēl vēsaks, jo tur tika aizslēgtas skolas un valdība lika kurināt uz ielām ugunskurus, kur nabagajiem sildīties... Pie mums kaut kas tāds notiktos pie -30?!
Tad nu mēs, atmiņās par iepriekšējiem pludmales priekiem, nolēmām doties uz vienu no skaistākajām WestBengal reģiona pludmalēm - Mandarmoni. Braucienu mums uzņēmas uzorganizēt viens kolēģis un tiešām lietas notiek savādāk, kad vietējais draugs stāv blakus ;) Mandarmoni palikām jaukā kempinga tipa viesnīcā, kuras īpašnieks mūs uzņēma super laipni un vēl izrādīja otru savu īpašumu. Būtībā Mandarmoni nekā cita nav, izņemot šādas viesnīcas, nelielus dzungļus un vietējo mājiņas tajos, un arī plašas pludmales ;)
Uz vietas esot baudījām īstus vietējos ēdienus. Jātzīstas gan, ka vēl arvien, ēdot indiešu ēdienus, pieprasām kaut kādus "ēdamos ieročus", lai ēdienu nav jāēd ar rokām... to vēl neesam ne iemācījušies, ne pieraduši pie tā ;) Interesanti arī, ka vakariņas viņiem tiek pasniegtas tik ļoti vēlu, ka miegs uz to laiku jau ir stiprāks un tādēļ mums nācas maksimāli pieklājīgi atteikties no tām... Atteikums gan īsti netika pieņemts un vakariņas mums tika iepakoties līdzi uz numuriņu, trakums ;)


Īsāk sakot - lielisks brauciens, kas protams neiztika arī bez starpgadījuma noslegumā... atpakaļceļā uz galvenās šosejas iekļuvām sastrēgumā. Propka kā propka ar savu Indijas bardaku līdz brīdm, kad mums atnāca ziņa par satrēguma iemeslu - izrādās, ka šoseja iet cauri nelielam ciematam un kāds taksis braucot bija notriecis vietējo mopēdistu... vietējie to ņēma ļaunā un uz šosejas sākas masveida kautiņi, par sodu taksistam izdemolējot arī viņa auto un nobloķējot visu šoseju, lai neviens te vairs nebrauc un netraucē... Vāks, jo pat ātrā palīdzība netika līdz cietušajam mopēdistam... Un kad beidzot pēc stundas tika, visa cietušā famīlija un draugi sasēdās medicīnas mašīnā cik nu vien lien un devās uz slimnīcu. Arī šoseja tad drīz atbrīvojās un mājupceļš varēja turpināties :)
Fantastiski interesants blogs, lasu ar sajūsmu, bet ko tad Ķuzīši tā īsti dara Indijā? Un vai tur ir tik vienkārši tikt pie interneta, lai padalītos savos piedzīvojumos?
ReplyDelete